Kādēļ bērniem jālasa pasakas

Šķiet, ka bērns neko neiegūst, kad vecāki viņiem lasa priekšā pasakas, tomēr ir dažādi faktori, kas ietekmē bērna izaugsmi tieši tad, kad tiek lasītas pasakas. Ja bērnam tiek lasīts priekšā, tad bērnam tiek radītas pamatzināšanas, kuras stimulē bērna interesi gan par lasīšanu, gan rakstīšanu un beigu beigās arī par visu pasauli. Lasot bērnam grāmatas palielinās viņu izpratne par esošo un neesošo, kā arī veidojas kritiskā domāšana. Lasīšana ir redzama ilgtermiņā, kas veicina veiksmīgas karjeras izveidošanu un uzlabo spējas akadēmiskā vidē. Ja katru dienu kaut 15 minūtes veltīsiet savam bērnam uzmanību, kopīgi lasot, kā arī veidojot dialogu, iepazīstinot ar jauniem, nezināmiem vārdiem, jūs jau laicīgi ieguldāt darbu bērna nākotnē. Eksperti apgalvo, ka vecākiem ir jāvelta vismaz 15 minūtes bērnam, jo tādā veidā uz mirkli paši atslābstat no ikdienas steigas, kā arī bērns jūtas novērtēs un pamanīts.

Ja lasīsiet savam bērnam priekšā, bērns iegūs daudz vairāk kā pasaku pārzināšanu, viņš papildinās savu vārdu krājumu, pazīs dzejoļus, dziesmas un attīstīs radošo domāšanu. Šī kopīgā lasīšana ir kā spēle, kurā vecāki saviem bērniem iemāca svarīgas, zināšanas, kas nepieciešamas bērna attīstībai. Lasot, bērns seko līdzi tekstam un spēj radīt asociācijas skaņai ar vārda izskatu. Bērns spēj iemācīties saprast, kā veidojas teksts un kā tas ir pareizi lasāms un rakstāms. Kad teksts bērnu interesē, viņam ir interesanti iemācīties jaunus, nezināmus vārdus. Tāpat, klausoties, bērns veido izpratni par to, kāda ir stāsta forma, kā tas parasti iesākas, kas norisinās vidū un kādas ir beigas. Tā arī veidojas izpratne par savu piedzīvoto dienu, kā tā iesākas, kā pavada un kā iet gulēt.

Daudz labāk ir, ja vecāki priekšā lasa, nevis uzslēdz multfilmu un atstāj bērnu vienu. Bērns aug un viņam interesē viss nezināmais, tādēļ labāk ir tad, kad lasa priekšā, bērnam ir iespēja pārtraukt un uzdot kādu jautājumu par stāstu. Jautājumi var būt dažādi, gan par nezināmu vārdu, gan notikuma gaitu, kā arī par problēmu risinājumiem un varoņu attiecībām. Tā pat bērns sajūtas piederīgs, jo lasot kopā ir iespēja apskatīt arī bildes un tādā veidā pārrunājot, kas tajās redzams, veidojas dialogs.

Vecāki jau no bērna piedzimšanas brīža māca bērniem valodu, kā to izpaust. Jau bērnam saprotot, kas notiek pasaulē, vecāki nosauc ķermeņa daļas, uz tām parādot, vai arī nosaucot lietas, kas atrodas telpā. Tādā veidā vecāki stimulē bērna domāšanu, kā arī smadzeņu palielināšanos. Pirmā gada laikā bērna smadzeņu apjoms palielinās 3 reizes, jo palielinās neironu un sinapšu skaits. Pēc viena gada, zīdaiņa smadzeņu lielums ir tuvāk pieauguša cilvēka smadzenēm, nekā zīdaiņa smadzeņu izmēriem. Ja vecāki runā ar saviem bērniem un lasa priekšā grāmatas, tad šo bērnu smadzenes ik gadu spēj apstrādāt 10 miljonus tīru informācijas vienību, toties bērni, ar kuriem netiek runāts, attīstās daudz lēnāk.

Nobeigums nākamajā rakstā