Kādēļ bērniem jālasa pasakas 2. daļa

Zinātnieki apgalvo, ka zīdaiņi jau no 3 mēnešu vecuma apzinās savu eksistenci un ir spējīgi klausīties un veltīt uzmanību stāstiem, pasakām un dziesmām. Viņi spēj saprast, ka kāds velta viņiem uzmanību un veido apzināti vadītu valodu. Bet jau pēc 6 mēnešu vecuma bērnam ir reakcija pret balss intonācijām un spēj atšķirt vārdu formu izmaiņas. Pētījumi pierāda, ka bērni šādā vecumā atšķir pasakas no vienkāršas sarunvalodas, jo viņi spēj saprast intonāciju izmaiņas. Kamēr bērns vēl nav sasniedzis viena gada vecumu, viņam sāk veidoties radošuma un nereālie ceļi smadzenēs. Tas nozīmē, ka ir ļoti nozīmīgi stimulēt zīdaini līdz viena gada vecumam ar pasaku lasīšanu, vienkārši sarunājoties ar zīdaini, kā arī dziedot un spēlējoties ar mantiņām. Tā pat ir svarīgi zīdainim nodrošinās drošu vidi ar apskāvieniem, mīļiem vārdiem un sajūtām, kā arī bučām un samīļošanām.

Pierādījumi rāda, ka lasīšana priekšā bērnam līdz 3 gadu vecumam nodrošina viņa intelekta līmeni vēlāk. Kāda ģimene, jau lasot zīdainim priekšā kopš tā dzimšanas dienas, pēc 3 mēnešiem pamanīja, ka zīdainis pats vēlas pāršķirt lapu, kad vecāki ietur lielāku pauzi pēc stāsta izlasīšanas. Jau 6 mēnešu vecumā bērns spēja atšķirt pazīstamas grāmatas no svešām, bet divu gadu vecumā bērnam bija neiedomājami liels vārdu krājums – 500 vārdu apjomā.

Vecāki bieži uzdod jautājumu, vai ir vērts bērnam lasīt priekšā, pirms tas pats ir iemācījies, kā lasīt. Vecāki uzskata, ka grāmatu pirkšana ir bezjēdzīga, ja bērns vēl nesaprot ko dara, bet tā nebūt nav. Ja vecāki bērniem lasa pasakas, stāstus, dzejoļus, kuros ir secīgi aprakstīti notikumi, kā arī beigās ir atrisinājums, bērns labāk izprot ikdienu. Tāpat labāk izvēlēties grāmatas, kur ir plašs vārdu krājums, kā arī pieminēti labi gramatikas piemēri. Ja lasāt maziem bērniem, tad viņiem ir svarīgi lasīt literatūru ar atskaņām, ritmu un secīgu vārdu sakārtojumu. Ja bērns ir paaudzies, tad var lasīt stāstus, pasakas un citus literārus darbus, kas bērnam spēj iemācīt notikumu norisi un citas dzīves sakarības.

Dažkārt, lasot bērnam pasakas un piedāvājot dažādas, viņš izvēlas vienu n to pašu katru vakaru, bet kādēļ tā? Pētnieki apgalvo, ka bērniem rada prieku vienas pasakas lasīšana tieši tādēļ, jo viņi var paredzēt, kā atrisināsies notikums. Viņi sajūsminās par to, ka viņu mīļākais varonis katru reizi uzvarēs. Viņam patīk piedalīties stāstā, kuru jau pazīst. Šo iznākumu zināšana bērniem rada drošības sajūtu, jo ir jau zināms, kāda būs varoņa nākotne. Tomēr ir arī neliela neziņa par to, vai nākamajā lasīšanas reizē pasaka būs tāda pati. Daudzi bērni vēlas atkal un atkal dzirdēt vienu pasaku tādēļ, jo kādu daļu ir aizmirsuši un vēlas zināt, kā atrisināsies notikums. Vislabāk ir neuzspiest bērnam kādu jaunu grāmatu, ja viņš vēlas dzirdēt vienu un to pašu. Nav nozīmes, kādu grāmatu lasi, galvenais ir tas, ka pavadi laiku kopā ar bērnu un bērnam ir prieks par mācīšanos un vecāku atbalstu.