Grāmatu lasīšana jauniešu vidū

Šobrīd mēs esam tādā laikā, kad jauniešu un bērnu spēles pagalmā ir nomainījušas tehnoloģijas. Pašlaik nav iespējams zināt kur atrodas tavs draugs, ja neesi to noskaidrojis ar īsziņu palīdzību. Ar nožēlu jāatzīst, ka arī izklaides un atpūtu, jaunieši aizvieto ar sēdēšana sociālajos tīklos.

Ja mūsu mājās grāmatu plauktus aizpilda tehnoloģijas, tad droši varam secināt, ka grāmatas nevienam nav vajadzīgas. Pašlaik, gan pieaugušajiem, gan arī bērniem dzīvi gribās atvieglot un lasīšanas vietā noskatīties filmu vai pameklēt ko citu ar interneta palīdzību. Arī grāmatas pašlaik ir iespējams noklausīties, ja nav laika tās izlasīt.

Tomēr, ir daudz un dažādi iemesli, kādēļ jaunieši vairs nevēlās lasīt. Pirmais, par ko mēs visi iedomājamies ir tehnoloģijas, kas tika pieminētas jau iepriekš. Tomēr, visa pamatā ir psiholoģiskais stāvoklis, kā arī mūsu domu virzība. Profesionāļi pauž uzskatu, ka iemesls, kādēļ jaunā paaudze atsakās lasīt ir informācijas pieejamība e-vidē, tāpat arī mācību grāmatas ir pārtapušas par e-grāmatām. Jaunieši nevēlās paņemt rokās grāmatu, jo nezina, cik patīkami ir izjust grāmatas smaržu, tās svaru un nozīmi. Attīstoties tehnoloģijām, mēs zaudējam vērtības, kas bijušas ļoti ilgi. Arī skolotāji un vecāki ir aizmirsuši iemācīt, ka lasīt – tas ir noderīgi un pat ļoti vajadzīgi. Protams, izskan arī citi viedokļi par to, ka jaunieši nevis lasa mazāk, bet gan to dara e-vidē, kas mums šķiet dažreiz nepieņemami. Jaunieši bieži nesaprot, ka internetā atrastā informācija ne vienmēr ir ticama, jo vēl nemāk kritiski domāt. Toties, to apgūt var arī lasot īstu literatūru. Vecākiem, audzinot savus bērnus, ir jāatceras, ka bērni ņem piemēru no saviem vecākiem un tiem ir jārāda labs piemērs. Ja vecāki arī uzskata, ka grāmatu lasīšana ir nevajadzīga, nākamajām paaudzēm liksies, ka tā tiešām nav vajadzīga.

Ir veikti pētījumi par to, ka cilvēkam lasot vairāk grāmatas, viņš analizē kas viņam patīk un nākamā literatūra, ko viņš izvēlēsies būs kvalitatīvāka. Bērnam jādod iespēja izvēlēties kādu grāmatu lasīt, tādā veidā motivējot viņu lasīt. Kaut gan bērniem skolā ir obligātā literatūra un skolotāji bieži uzspiež to lasīt, tas nav labākais veids kā iemācīt bērnam izvēlēties literatūru. Šādā veidā bērnā rodas pretreakcija un viņš vairs nevēlas lasīt. Ne vecāki, ne skolotāji neiemāca, ka lasīšana ir jāizbauda, ka tā spēj nomierināt un relaksēt. Beigu beigās bērns vairs nevēlas lasīt un dara to piespiedu kārtā.

Tā kā skolās bērniem latviešu valodas un literatūras priekšmeti ir obligāti, tad tajos tiek uzdota obligātā literatūra, kura ir noteikta pēc konkrēta mācību plāna. Nav brīnums, ka skolotāji atklāj, ka bērni nelasa vienkārša iemesla dēļ – visu ir iespējams atrast internetā. Bērniem vieglāk ir noskatīties filmu, nevis izlasīt grāmatu. No šī izriet, ka bērni nemāk noformulēt teikumu, jo nav attīstīts vārdu krājums, kā arī viņi neprot radoši domāt. To visu ir pierādījuši centralizēto eksāmenu rezultāti. Skolēni, kuri lasa grāmatas arī brīvajā laikā, uzrāda labākus rezultātus rakstot domrakstus un esejas. Skolēni, kuri lasa, bieži saka, ka viņiem tas patīk, jo gan vecāki, gan vecvecāki to dara un mājās ir pieejamas daudzas grāmatas. Jāsaprot, ka vecāki bērniem ir visnozīmīgākie un ka viņi jūs atdarina. Bet, ja jūs nelasīsiet, arī jūsu bērniem nebūs vēlme lasīt. Nav izslēgts, ka par iemeslu nelasīšanai var kalpot laika trūkums, jo mūsdienās cilvēki visu dara steigā.