Grāmatas ziemai 2. daļa

Sallas Simukas romāns Sārta kā asinis ir autores pirmais triloģijas romāns. Šis romāns pasaulē lasītājus atstāja ar savaldzinātām sirdīm un uzreiz pēc izdošanas kļuva par bestselleru.

Grāmatā ir stāstīts par meiteni vārdā Lumiki. Ši meitene ir ļoti parasta vidusskolniece, kura jau piedzīvojusi nelaimīgu mīlestību. Meitene nelaimīgas sagadīšanās dēļ nokļūst narkotiku pārdevēju uzmanības centrā, kad fotolaboratorijā, kas atrodas skolā, viņa atrod naudu, kas izkārta žāvēties. Šī meitene domājot par savu vēsturi uzreiz vēlas palikt nepamanīta, toties šajā biznesā ir iesaistīta arī viņas draudzenes ģimene. Šī iemesla dēļ viņa arī nevarēja šo notikumu palaist gad acīm. Tā kā viņa ir nolēmusi iesaistīties un izpētīt šo litu, viņu sagaida pakaļdzīšanās, kā arī pārtop par skaistu vidusskolnieci, lai tiktu kādā ballē. Tā kā viņa vēlējās zināt vairāk, nekā vajadzēja, viņa tika iesprostota uz kādu brīdi saldētavā.

Grāmatā ik pa laikam ir uzsvērti kādi meitenes pagātnes rēgi un aprakstīti grūtie pienākumi. Tā kā Lumiki spēja ļoti labi palikt nemanāma, kā arī pārzināja maskēšanās tehnikas. Tā pat viņai bija ļoti laba oža, kas liek noprast, ka meitene ir augusi kādā spiegu nometnē. Tā kā šķiet, ka viņas vecāki nomira, kad viņa bija jauna, viņa centās izlauzties no nometnes un, nonākot līdz civilizācijai, mainīja savu izskatu, lai viņu neatpazītu. Toties lasītāja uzskati ir nepareizi, jo izlasot gāmatu, atklājas pavisam cita patiesība.

Otrā triloģijas grāmata (Balta kā sniegs) stāsta jau par iepazīto Lumiki, bet šoreiz tā dodas uz Prāgu brīvdienās. Prāgā viņa iepazīstas ar meiteni, kas ģērbusies visa baltā. Šī meitene apgalvo, ka ir viņas māsa, lai arī cik neticami tas šķistu, Lumiki atceras, ka viņai esot bijusi māsa, kura bija nedaudz vecāka par viņu. Toties šis fakts netiek apstiprināts un līdz pat grāmatas beigām lasītājam nav zināms, kas ir taisnība un kas ne.

Grāmatā, protams atklājas spraigs sižets, kurā Lumiki nokļūst atkal nepareizajā vietā un laikā. Viņa uzzin, ka viņas iespējamā māsa ir sektas dalībniece un sektas vadītājs nevēlas nekādus traucēkļus savā ceļā. Lumiki ar savām apveltītajām spējām pamana sīkumus, kas viņu saved kopā ar kādu Prāgas žurnālistu, kurš viņai palīdz atminēt visdažādākās mīklas un noslēpumus. Šī grāmata, noteikti, bija interesantāka par pirmo daļu un sižets bija daudz neparedzamāks un aizraujošāks.

Toties trešā grāmata (Melna kā ogle) stāsta par Lumiki vēlmi atrast atbildes uz viņas jautājumiem. Viņa vēlas noskaidrot, vai viņai tiešām ir māsa un, ja tā ir taisnība, tad kādēļ vecāki par to nekad nebija ieminējušies. Toties meklējot šīs atbildes, viņa atrod atbildes uz citu jautājumu – par viņas mīļotā Lieki noslēpumu. Tad, kad Lumiki atkal iemīlas, viņas mistiskais mīlnieks uzrodas un pārsteidz meiteni. Lumiki ir uzradies izsekotājs, kas arī visas grāmatas laikā uztur spriedzi. Izsekotājs sūta meitenei draudu vēstules un tajās atstāj ļoti daudz informācijas par Lumiki, tādā veidā katrs lasītājs var nojaust kurš ir tas cilvēks, kurš izsūta vēstules.

Grāmatas ziemai

Ir iespējams atrast daudzas dažādu grāmatu, kuras derētu izlasīt aukstos un sniegotos ziemas vakaros. Ir jauki, ja ir iespēja brīvdienās apsēsties un bez steigas izlasīt kādu kaislīgu romānu, bet ko darīt ja ir laiks, bet nav grāmatas, kuru lasīt Grāmatu, kuras ir vērts izlasīt, ir ļoti daudz, bet šoreiz, mēs gribam pastāstīt par pieciem romāniem, kurus paņemot rokās aizmirsīsi par auksto laiku ārpus mājas.

Pirmā grāmata ir Reičelas Džoisas romāns Harolda Fraja neticamais svētceļojums. Šis romāns ir brīnišķīgs un raisa lasītājam pārdomas. Romānā darbība risinās ap kādu vīru. Kad izlasīsi šo romānu, tā liks tev vairāk apdomāt un novērtēt dzīvi, kas tev ir pašlaik. Tā liks apdomāt savas izvēles un pārdomāt vērtības. Galvenais varonis, par kuru ir grāmata, ir vecs vīrs, kurš nesen ir nonācis pensijā. Toties viņa mierīgās vecumdienas beidzās, kad viņš saņem zvani no senas draudzenes, ar kuru viņš nav runājis vairāk kā 20 gadus. Viņš saņem vēstuli, kurā Kvīnija atvadās no viņa. Toties saņemot šādu vēstuli, viņš uzreiz uzraksta atbildi, vēstuli aiznesot uz tuvāko pastkastīti, bet stāvot pie pastkastītes viņš sailgojas veco draudzeni redzēt dzīvē. Viņš nolemj līdz tuvākajam pansionātam iet ar kājām un nepārstāj domāt par viņu atkalredzēšanos. Viņš dodas ceļā bez speciālajiem apaviem, kā arī bez naudas, telefona vai lietus apģērba. Dodoties cauri Anglijas laukiem, viņš atceras par saviem jaunības laikiem un tā ir gan jaukas, gan sāpīgas. Atmiņās ir gan izjukusī laulības dzīve, gan nepiepildītie sapņi bērnu jomā. Toties viņš aizdomājas par to, ko viņš darītu, ja viņam būtu dota otrā iespēja.

Lindas Railijas romāns Meitene uz kraujas ir ļoti emocionāls un sievišķīgs. Šis romāns stāsta par attiecību likteni, pārpratumiem, kā arī spēju piedot. Pamatā ir divu dzimtu vēsturiskais fons. Galvenā varone ir tēlniece, kas dzīvo Ņujorkā. Grenija Raiena zaudējusi bērnu un aizmukusi no sava līgavaiņa uz savām bērnības mājām. Tajā pašā brīdī pilsētā ierodas Lailu dzimtas dīvainā meitene Aurora, kā arī viņas tēvs ar daudzajiem noslēpumiem. Grenija un Aurora sastopas okeāna krastā uz kādas vientuļas kraujas un abas saprot, ka viņu dzīvēm ir jābūt saistītām. Abas meitenes kļūst par labām draudzenēm, kaut arī to mātes brīdināja par otra dzimtu. Grāmatā, notikumiem ejot, tiek atklāti noslēpumi par katru dzimtu un to saistību jau vairāku gadu laikā. Šis gan nav autores labākais un pārliecinošākais darbs. Autore ir iekļāvusi daudzus paskaidrojumus, kas nebūt nebija vajadzīgi, jo bez tiem varēja arī iztikt. Šis romāns ir emocionāls un lasot var saprast, ka to ir rakstījis profesionāls autors, kuram šī nav pirmā grāmata. Tā pat tas arī nav ļoti “salds”, kā teiktu mūsdienu jaunieši. Ja esat iecerējuši sniegotos ziemas vakarus pavadīt mājās, tad šī grāmata būs tieši laikā, lai spētu sasildīties un iegūt mīlestības pilnu garastāvokli.

Turpinājums nākamajā rakstā

Kādēļ bērniem jālasa pasakas 2. daļa

Zinātnieki apgalvo, ka zīdaiņi jau no 3 mēnešu vecuma apzinās savu eksistenci un ir spējīgi klausīties un veltīt uzmanību stāstiem, pasakām un dziesmām. Viņi spēj saprast, ka kāds velta viņiem uzmanību un veido apzināti vadītu valodu. Bet jau pēc 6 mēnešu vecuma bērnam ir reakcija pret balss intonācijām un spēj atšķirt vārdu formu izmaiņas. Pētījumi pierāda, ka bērni šādā vecumā atšķir pasakas no vienkāršas sarunvalodas, jo viņi spēj saprast intonāciju izmaiņas. Kamēr bērns vēl nav sasniedzis viena gada vecumu, viņam sāk veidoties radošuma un nereālie ceļi smadzenēs. Tas nozīmē, ka ir ļoti nozīmīgi stimulēt zīdaini līdz viena gada vecumam ar pasaku lasīšanu, vienkārši sarunājoties ar zīdaini, kā arī dziedot un spēlējoties ar mantiņām. Tā pat ir svarīgi zīdainim nodrošinās drošu vidi ar apskāvieniem, mīļiem vārdiem un sajūtām, kā arī bučām un samīļošanām.

Pierādījumi rāda, ka lasīšana priekšā bērnam līdz 3 gadu vecumam nodrošina viņa intelekta līmeni vēlāk. Kāda ģimene, jau lasot zīdainim priekšā kopš tā dzimšanas dienas, pēc 3 mēnešiem pamanīja, ka zīdainis pats vēlas pāršķirt lapu, kad vecāki ietur lielāku pauzi pēc stāsta izlasīšanas. Jau 6 mēnešu vecumā bērns spēja atšķirt pazīstamas grāmatas no svešām, bet divu gadu vecumā bērnam bija neiedomājami liels vārdu krājums – 500 vārdu apjomā.

Vecāki bieži uzdod jautājumu, vai ir vērts bērnam lasīt priekšā, pirms tas pats ir iemācījies, kā lasīt. Vecāki uzskata, ka grāmatu pirkšana ir bezjēdzīga, ja bērns vēl nesaprot ko dara, bet tā nebūt nav. Ja vecāki bērniem lasa pasakas, stāstus, dzejoļus, kuros ir secīgi aprakstīti notikumi, kā arī beigās ir atrisinājums, bērns labāk izprot ikdienu. Tāpat labāk izvēlēties grāmatas, kur ir plašs vārdu krājums, kā arī pieminēti labi gramatikas piemēri. Ja lasāt maziem bērniem, tad viņiem ir svarīgi lasīt literatūru ar atskaņām, ritmu un secīgu vārdu sakārtojumu. Ja bērns ir paaudzies, tad var lasīt stāstus, pasakas un citus literārus darbus, kas bērnam spēj iemācīt notikumu norisi un citas dzīves sakarības.

Dažkārt, lasot bērnam pasakas un piedāvājot dažādas, viņš izvēlas vienu n to pašu katru vakaru, bet kādēļ tā? Pētnieki apgalvo, ka bērniem rada prieku vienas pasakas lasīšana tieši tādēļ, jo viņi var paredzēt, kā atrisināsies notikums. Viņi sajūsminās par to, ka viņu mīļākais varonis katru reizi uzvarēs. Viņam patīk piedalīties stāstā, kuru jau pazīst. Šo iznākumu zināšana bērniem rada drošības sajūtu, jo ir jau zināms, kāda būs varoņa nākotne. Tomēr ir arī neliela neziņa par to, vai nākamajā lasīšanas reizē pasaka būs tāda pati. Daudzi bērni vēlas atkal un atkal dzirdēt vienu pasaku tādēļ, jo kādu daļu ir aizmirsuši un vēlas zināt, kā atrisināsies notikums. Vislabāk ir neuzspiest bērnam kādu jaunu grāmatu, ja viņš vēlas dzirdēt vienu un to pašu. Nav nozīmes, kādu grāmatu lasi, galvenais ir tas, ka pavadi laiku kopā ar bērnu un bērnam ir prieks par mācīšanos un vecāku atbalstu.

Kādēļ bērniem jālasa pasakas

Šķiet, ka bērns neko neiegūst, kad vecāki viņiem lasa priekšā pasakas, tomēr ir dažādi faktori, kas ietekmē bērna izaugsmi tieši tad, kad tiek lasītas pasakas. Ja bērnam tiek lasīts priekšā, tad bērnam tiek radītas pamatzināšanas, kuras stimulē bērna interesi gan par lasīšanu, gan rakstīšanu un beigu beigās arī par visu pasauli. Lasot bērnam grāmatas palielinās viņu izpratne par esošo un neesošo, kā arī veidojas kritiskā domāšana. Lasīšana ir redzama ilgtermiņā, kas veicina veiksmīgas karjeras izveidošanu un uzlabo spējas akadēmiskā vidē. Ja katru dienu kaut 15 minūtes veltīsiet savam bērnam uzmanību, kopīgi lasot, kā arī veidojot dialogu, iepazīstinot ar jauniem, nezināmiem vārdiem, jūs jau laicīgi ieguldāt darbu bērna nākotnē. Eksperti apgalvo, ka vecākiem ir jāvelta vismaz 15 minūtes bērnam, jo tādā veidā uz mirkli paši atslābstat no ikdienas steigas, kā arī bērns jūtas novērtēs un pamanīts.

Ja lasīsiet savam bērnam priekšā, bērns iegūs daudz vairāk kā pasaku pārzināšanu, viņš papildinās savu vārdu krājumu, pazīs dzejoļus, dziesmas un attīstīs radošo domāšanu. Šī kopīgā lasīšana ir kā spēle, kurā vecāki saviem bērniem iemāca svarīgas, zināšanas, kas nepieciešamas bērna attīstībai. Lasot, bērns seko līdzi tekstam un spēj radīt asociācijas skaņai ar vārda izskatu. Bērns spēj iemācīties saprast, kā veidojas teksts un kā tas ir pareizi lasāms un rakstāms. Kad teksts bērnu interesē, viņam ir interesanti iemācīties jaunus, nezināmus vārdus. Tāpat, klausoties, bērns veido izpratni par to, kāda ir stāsta forma, kā tas parasti iesākas, kas norisinās vidū un kādas ir beigas. Tā arī veidojas izpratne par savu piedzīvoto dienu, kā tā iesākas, kā pavada un kā iet gulēt.

Daudz labāk ir, ja vecāki priekšā lasa, nevis uzslēdz multfilmu un atstāj bērnu vienu. Bērns aug un viņam interesē viss nezināmais, tādēļ labāk ir tad, kad lasa priekšā, bērnam ir iespēja pārtraukt un uzdot kādu jautājumu par stāstu. Jautājumi var būt dažādi, gan par nezināmu vārdu, gan notikuma gaitu, kā arī par problēmu risinājumiem un varoņu attiecībām. Tā pat bērns sajūtas piederīgs, jo lasot kopā ir iespēja apskatīt arī bildes un tādā veidā pārrunājot, kas tajās redzams, veidojas dialogs.

Vecāki jau no bērna piedzimšanas brīža māca bērniem valodu, kā to izpaust. Jau bērnam saprotot, kas notiek pasaulē, vecāki nosauc ķermeņa daļas, uz tām parādot, vai arī nosaucot lietas, kas atrodas telpā. Tādā veidā vecāki stimulē bērna domāšanu, kā arī smadzeņu palielināšanos. Pirmā gada laikā bērna smadzeņu apjoms palielinās 3 reizes, jo palielinās neironu un sinapšu skaits. Pēc viena gada, zīdaiņa smadzeņu lielums ir tuvāk pieauguša cilvēka smadzenēm, nekā zīdaiņa smadzeņu izmēriem. Ja vecāki runā ar saviem bērniem un lasa priekšā grāmatas, tad šo bērnu smadzenes ik gadu spēj apstrādāt 10 miljonus tīru informācijas vienību, toties bērni, ar kuriem netiek runāts, attīstās daudz lēnāk.

Nobeigums nākamajā rakstā

Grāmatas, kas noteikti jāizlasa rudenī

Šobrīd, kad dzīve kļūst aizņemta ar tehnoloģijām, nedrīkst aizmirst par grāmatu lasīšanu, kas bija ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa agrāk. Šobrīd, kad tehnoloģijas attīstās, ir iespēja grāmatas lasīt gan elektroniski, gan tās pat noklausīties. Tādā veidā lietderīgo var apvienot ar patīkamo. Gatavojot pusdienas vai darot kādus citus mājas darbus, ir iespēja uzlikt kādu grāmatu un atslābināties. Tieši tāpat, to var klausīties ceļā uz vai no darba. Mūsdienās cilvēkam ir jādomā par vairākām lietām un jādara citi svarīgi uzdevumi un šis ir lielisks veids, kā ar tehnoloģiju palīdzību ir iespēja darīt lietas, kas ir svarīgas, vienlaicīgi.

Rudenī, kad dienas kļūst aukstākas mēs piedāvājam iegrimt karstās kaislībās ar šo grāmatu sēriju. Ir iznākusi grāmata, kas saviļņos jūs vairāk nekā Greja triloģija.­ Divas pirmās Mereditas Vailidas hakeru grāmatas jau ierindojušās topu virsotnē. Šīs grāmatas piedāvā spraigāku sižetu, atšķirībā no Greja triloģijas. Galvenā varone nav trausla meitene, kura mulst un nezin,, ko vēlas, bet gan sieviete, kura zina ko grib un to arī cenšas panākt. Šajās grāmatās arī iepazīsieties ar gudrāku literāro valodu. Šis romāns “Mulsums” spēs jūs izvest cauri izaicinājumu labirintam, sapīs mīlestības, naudas un seksa mezglos. Ir atainota gan modernās pasaules dinamika, gan erotika un pat mīlestība, kurai mūsdienās cilvēki atsakās ticēt. Svarīgi ir laicīgi saprast, ka izlasot pirmo grāmatu jūs kļūsiet atkarīgs un vēlēsieties izlasīt visas pārējās šīs sērijas grāmatas.

Ja esi sapņotājs un vēlies tos realizēt savā dzīvē, tad ideālā grāmata rudens vakariem būs Bena Ārmenta grāmata “Sapņa gads”. Lasot šo grāmatu tev būs iespēja saprast kā formulēt un identificēt savu sapni. Tev tiks doti lieliski padomi, kā veidot īstenojamu sapni un kas jādara, lai tos īstenotu. Šis sapnis ir ne tikai hobijs, bet tas spēj arī nest peļņu, to sākumā nemaz neplānojot. Jāatceras, ka neviens sapnis nav pārāk liels vai pārāk mazs un ir iespēja to realizēt ar pareizajiem paņēmieniem.

Pēc vasaras atkal jāsāk domāt par savu veselību, jo sākas aukstāks laiks. Ir svarīgi izvērtēt kas ir nepieciešams tieši tev un neapjukt no lielā padomu klāsta. Stenlija grāmata “Organisma attīrīšana” būs grāmata, ar kuras palīdzību būs iespēja sevi attīrīt. Grāmatā ir aprakstīta viņa veidota programma, kura ir plaši pazīstama jau no 1950. gada. Tā ir pazīstama kā viena no efektīvākajām diētām ar nodomu attīrīt savu organismu, kā arī to dziedēt. Vairāki cilvēki jau ir apgalvojuši, ka šo padomu ievērošana sniedz ievērojamus rezultātus. Grāmatā ir iespēja iepazīties ar diētas mehānismu, kāda ir ieteicamā ēdienkarte, kā arī uzskaitīti dabas līdzekļi, kuri būs noderīgi organisma attīrīšanai. Arī autors ir pārliecināts, ka ievērojot šo diētu būs redzami ieguvumi arī jūsu izskatā.

Toties, ja nav laika vai ir citi iemesli, kādēļ nesanāk paņemt rokās grāmatu, ir arī lieliska iespēja izmantot klausāmās grāmatas. Šo var sākt ar Aijas Odiņas grāmatu “Ievads dāmu etiķetē”, kurā ir iespēja uzzināt dāmu etiķetes normas, kā arī dod iespēju sievietei atrast to pielietojumu. Ja vēlies nevainojamu uzvedības stilu, pilnveidot sevi un uzzināt ko vairāk etiķeti, būs svarīgi uzzināt minētās etiķetes normas. Šo normu izpratne palīdzēs tev arī ikdienā komunicējot ar citiem un sekmēs jūsu karjeras izaugsmi.

Grāmatu lasīšana jauniešu vidū

Šobrīd mēs esam tādā laikā, kad jauniešu un bērnu spēles pagalmā ir nomainījušas tehnoloģijas. Pašlaik nav iespējams zināt kur atrodas tavs draugs, ja neesi to noskaidrojis ar īsziņu palīdzību. Ar nožēlu jāatzīst, ka arī izklaides un atpūtu, jaunieši aizvieto ar sēdēšana sociālajos tīklos.

Ja mūsu mājās grāmatu plauktus aizpilda tehnoloģijas, tad droši varam secināt, ka grāmatas nevienam nav vajadzīgas. Pašlaik, gan pieaugušajiem, gan arī bērniem dzīvi gribās atvieglot un lasīšanas vietā noskatīties filmu vai pameklēt ko citu ar interneta palīdzību. Arī grāmatas pašlaik ir iespējams noklausīties, ja nav laika tās izlasīt.

Tomēr, ir daudz un dažādi iemesli, kādēļ jaunieši vairs nevēlās lasīt. Pirmais, par ko mēs visi iedomājamies ir tehnoloģijas, kas tika pieminētas jau iepriekš. Tomēr, visa pamatā ir psiholoģiskais stāvoklis, kā arī mūsu domu virzība. Profesionāļi pauž uzskatu, ka iemesls, kādēļ jaunā paaudze atsakās lasīt ir informācijas pieejamība e-vidē, tāpat arī mācību grāmatas ir pārtapušas par e-grāmatām. Jaunieši nevēlās paņemt rokās grāmatu, jo nezina, cik patīkami ir izjust grāmatas smaržu, tās svaru un nozīmi. Attīstoties tehnoloģijām, mēs zaudējam vērtības, kas bijušas ļoti ilgi. Arī skolotāji un vecāki ir aizmirsuši iemācīt, ka lasīt – tas ir noderīgi un pat ļoti vajadzīgi. Protams, izskan arī citi viedokļi par to, ka jaunieši nevis lasa mazāk, bet gan to dara e-vidē, kas mums šķiet dažreiz nepieņemami. Jaunieši bieži nesaprot, ka internetā atrastā informācija ne vienmēr ir ticama, jo vēl nemāk kritiski domāt. Toties, to apgūt var arī lasot īstu literatūru. Vecākiem, audzinot savus bērnus, ir jāatceras, ka bērni ņem piemēru no saviem vecākiem un tiem ir jārāda labs piemērs. Ja vecāki arī uzskata, ka grāmatu lasīšana ir nevajadzīga, nākamajām paaudzēm liksies, ka tā tiešām nav vajadzīga.

Ir veikti pētījumi par to, ka cilvēkam lasot vairāk grāmatas, viņš analizē kas viņam patīk un nākamā literatūra, ko viņš izvēlēsies būs kvalitatīvāka. Bērnam jādod iespēja izvēlēties kādu grāmatu lasīt, tādā veidā motivējot viņu lasīt. Kaut gan bērniem skolā ir obligātā literatūra un skolotāji bieži uzspiež to lasīt, tas nav labākais veids kā iemācīt bērnam izvēlēties literatūru. Šādā veidā bērnā rodas pretreakcija un viņš vairs nevēlas lasīt. Ne vecāki, ne skolotāji neiemāca, ka lasīšana ir jāizbauda, ka tā spēj nomierināt un relaksēt. Beigu beigās bērns vairs nevēlas lasīt un dara to piespiedu kārtā.

Tā kā skolās bērniem latviešu valodas un literatūras priekšmeti ir obligāti, tad tajos tiek uzdota obligātā literatūra, kura ir noteikta pēc konkrēta mācību plāna. Nav brīnums, ka skolotāji atklāj, ka bērni nelasa vienkārša iemesla dēļ – visu ir iespējams atrast internetā. Bērniem vieglāk ir noskatīties filmu, nevis izlasīt grāmatu. No šī izriet, ka bērni nemāk noformulēt teikumu, jo nav attīstīts vārdu krājums, kā arī viņi neprot radoši domāt. To visu ir pierādījuši centralizēto eksāmenu rezultāti. Skolēni, kuri lasa grāmatas arī brīvajā laikā, uzrāda labākus rezultātus rakstot domrakstus un esejas. Skolēni, kuri lasa, bieži saka, ka viņiem tas patīk, jo gan vecāki, gan vecvecāki to dara un mājās ir pieejamas daudzas grāmatas. Jāsaprot, ka vecāki bērniem ir visnozīmīgākie un ka viņi jūs atdarina. Bet, ja jūs nelasīsiet, arī jūsu bērniem nebūs vēlme lasīt. Nav izslēgts, ka par iemeslu nelasīšanai var kalpot laika trūkums, jo mūsdienās cilvēki visu dara steigā.

Kāds mums ir labums no grāmatu lasīšanas

Lasot grāmatas, mums ir unikāla iespēja apceļot visu pasauli. Grāmatu lasīšana palīdz mums atpūsties, savā veidā to pat var saukt par meditēšanu. Citi uzskata, ka grāmatas lasīšana var būt kā pozitīva veida atkarība. Tomēr ir arī citas lietas, kuras ir iespējams iegūt lasot grāmatas.

Ir zinātniski pierādīts, ka grāmatu lasīšana uzlabo veselību. Lieliski ir tas, ka grāmatu lasīšana spēj samazināt neiroloģisko slimību rašanos pat par 2,5 reizēm. Cilvēki, kuri ikdienā lasa grāmatas spēj justies labāk. Lasot grāmatas, viņi uzzina par slimībām, kā arī to, kā ātrāk izveseļoties. Cilvēki var ne tikai papildināt zināšanas, bet arī trenēt smadzenes, jo lasīšana stimulē smadzeņu mazās šūnas, jāsaka, ka ar muskuļiem, treniņa laikā notiek tas pats. Lasot, smadzenes tiek darbinātas un uzlabojas citas spējas: tu sāc justies možāks, prāts ir skaidrāks, kā arī asāks.

Lasītais spēj tevi padarīt gudrāku. Visiem ir pašsaprotami, ka bez jaunas informācijas iegūšanas un analizēšanas cilvēkā nenotiek attīstība. Toties cilvēkam pieaugot rodas doma, ka lasīšana ir priekš bērniem un jauniešiem. Bet, arī pieaugušiem cilvēkiem būtu jāatvēl 15 – 30 minūtes no savas dienas, lai izlasītu kādu grāmatu. Ir ļoti grūti sākumā atrast laiku grāmatas lasīšanai, ja ir ļoti aizņemta diena, bet to iespējams ir izdarīt agri no rīta, vai vakarā pirms gulēšanas. Ar lasīšanu ir iespējams uzzināt ko jaunu, attīstīt fantāziju, mudināt sevi uz jaunām idejām vai arī to realizēšanu.

Lasīšana palīdz palielināt cilvēku vārdu krājumu. Attiecīgi jo vairāk lasi – jo labāk vari izteikties runājot ar citiem ikdienā. Arī runas veids kļūst izteiksmīgāks un interesantāks. Arī ja strādā jebkurā profesijā, tavs priekšnieks leposies, ka darba kolektīvā ir kāds cilvēks, kurš spēj izteikt savu domu ar vairāk kā 3 vārdiem. Arī pašapziņa ceļas, ja saproti, ka spēj izteikt savu domu plašai auditorijai un neapmulst nozinot ko teikt. Lasot dažādas grāmatas, arī zināšanas par dažādām dzīves jomām palielinās, kas notikti ir ieguvums un ļaus kāpt pa karjeras kāpnēm ātrāk nekā pārējiem. Lasot ir svarīgi arī paralēli mācīties jaunas valodas, jo tas veicina valodas attīstību, uzlabo runas veidu un arī rakstītprasmi.

Vēl viens lielisks ieguvums, kuru ir iespēja iegūt laika gaitā lasot ir koncentrēšanās spēja un uzmanības noturēšana. Lai lasītu grāmatu, ir sevi jāpiespiež apsēsties un uz kādu laiku atslēgties no reālās pasaules, tādā veidā uzmanību vēršot tikai grāmatas lasīšanai. Tas arī palīdz ar koncentrēties dzīves situācijās. Toties, skumji ir tas, ka 4 cilvēki gada laikā neizlasa nevienu grāmatu, no tā secinot, ka cilvēki nav pašdisciplinēti. Ja nostāda mērķi un piespiež sevi vienas dienas laikā izlasīt vismaz 50 lappuses, tad gada laikā ir iespējams izlasīt vismaz 50 jaunas grāmatas. Kas sākumā šķiet maz, bet ar laiku uzlabosies prasme izteikt savu viedokli, koncentrēties uz savu darbu un vieglāk būs disciplinēt sevi.

Grāmatu lasīšana ir ne tikai savas dzīves kvalitātes uzlabošana, bet arī izklaide un atpūta vienā reizē. Daudz vairāk vērtīgāka ir grāmatas lasīšana par TV seriālu skatīšanos. Toties, ja tev ir draugi, kas nelasa tikai tādēļ, ka grāmatas iegādāšanās ir pārāk dārga, atgādini, ka tuvākajā bibliotēkā ir iespēja iegūt kādu grāmatu pilnīgi bez maksas. Arī grāmatas citās valodās ir iespēja iegūt daudzās citās interneta bibliotēkās.